Latvijas Bērnu forums un viss plašais Eiropas bērnu tiesību aizsardzības tīkls Eurochild apsveic Eiropas Komisiju, tai nākot klajā ar rekomendāciju „Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”. Šo iniciatīvu veiksmīgi virzījis Lāslo Andors, Eiropas Nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs, atzīstot, ka tikai risinot bērnu nabadzības jautājumus var sasniegt ES Stratēģijas 2020 mērķus – „gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi”.

Bērnu nabadzība ir problēma visā Eiropā. Tā neļauj bērniem pilnībā īstenot savu potenciālu un ir būtisks bērnu tiesību pārkāpums. Šobrīd Eiropas Savienībā vairāk kā 25 miljoni bērnu (vairāk kā viens no katriem četriem) pieredz nabadzību un/vai dzīvo ģimenē, kur nevienam no pieaugušajiem nav darba. Nesenais organizācijas Eurochild veiktais pētījums identificēja nopietnas problēmas ar pārtikas un apģērba pietiekamībā, parādot, ka Bulgārijā 60 % bērnu un Rumānijā - 55 % bērnu pieredz trūkumu, kaut gan vidējais ES27 rādītājs ir 20,7%.

Latvijā nabadzības risks pēc mājsaimniecību tipa 2011.gadā nepilnām ģimenēm ar vismaz vienu apgādībā esošu bērnu ir 42.7 %; ģimenēm ar 3 un vairāk bērniem – 34.8%; pēc vecuma grupas – bērniem līdz 17 gadu vecumam – 24,7% (zēniem – 26,9%, meitenēm – 22,5%).

 2011.gada martā kopumā Latvijā bija aptuveni 179 235 ģimenes ar bērniem (ģimenes ar vienu bērnu – 68 410; ar diviem bērniem – 74 438; ar trim bērniem – 24 829; ar četriem bērniem – 6 840; ar pieciem bērniem – 2 085; ar sešiem un vairāk bērniem – 2 633).

Bērnu nabadzības līmenis krīzes rezultātā aizvien palielinās, un valdībām ir jārīkojas tūlīt, lai novērstu augošo plaisu starp bagātajiem un nabagajiem.

Eiropas Komisijas sniedz ieteikumus dalībvalstu valdībām, kā risināt bērnu nabadzības problēmas un veicināt bērnu labklājību. Tā rosina izmantot bērnu tiesību principu un integrētu pieeju, balstoties uz šādiem principiem:
1) pieeja adekvātiem resursiem;
2) pieeja kvalitatīviem pakalpojumiem un
3) bērnu līdzdalības nodrošināšana.

Nozīmīgi, ka Eiropas Komisija saista šīs rekomendācijas izpildi ar ES Stratēģijas 2020 ieviešanu un ES finanšu mehānismiem, lai nodrošinātu progresu un procesu uzraudzību. Dalībvalstis tiek aicinātas notikt nacionālos mērķus bērnu nabadzības novēršanai un sociālai iekļaušanai.


Tagad visa uzmanība tiks vērsta uz valdību un pašvaldībām, lai tās investētu bērnos. Taupības pasākumi valstīs ir negatīvi ietekmējuši ģimenei draudzīgās politikas un pasākumus, tai skaitā ģimenes atbalstam un darbam ar jaunatni. Rekomendācija un plašākā Sociālo investīciju pakete izaugsmei un saliedētībai izskaidro, ka sociālās investīcijas ir neatņemama sadaļa stratēģijai, kā pārvarēt krīzi. Ja šodien netiks investēts bērnos un ģimenēs, mēs radīsim problēmas nākotnē.

 Jana Heinsvorta (Jana Hainsworth), Eirochild ģenerālsekretāre, saka: “Ieteikumi dod skaidru ziņu dalībvalstīm: vienreiz pietiek! Pilsoniskās sabiedrības organizācijas strādās, lai ietekmētu valdības un pašvaldības. Mums jāpanāk, ka tiek izmantotas tādas iespējas kā ekonomiskā vadība (Eiropas semestris) un sarunas par budžetu (Daudzgadu finanšu shēma), lai garantētu investīcijas bērnos.”

 Inete Ielīte, Latvijas Bērnu foruma valdes priekšsēdētāja, uzsver: „Latvijas nākotne ir mūsu bērnos, kas to veidos. Šodien resursi ir valdības rokās, tai skaitā tie, kas pieejami ar Eiropas Savienības atbalstu. Latvijas Bērnu forums sadarbībā ar partneriem aicina valdību uz dialogu konkrēta rīcības plāna izstrādei.”